Kukainīšu Smukainīšu stāsts pirmsskolā

Kukainīt!
Re, kā saule spīd!
Mācies sauli, kukainīt! /Imants Ziedonis/

             Reiz es kādā jaukā meža nostūrīti, piesaulītē atradu mazu mazītiņu kukaiņu ciematiņu. Gan kukaiņi bija maziņi, gan arī ciematiņš. Viņi bija sīki, mazi kukainīši, un, ja jau sīki, mazi un kukainīši, tad sanāk - Smukainīši! Šodien es pastāstīšu, ko mēs ar viņiem kopā darījām un, kas to zina - varbūt arī jums izdosies to ieraudzīt. Smukainīši bija dažādi un kopā darīja dažādas lietas – strādāja, būvējot māju, vāca barību un materiālus mājiņas celšanai, brokastoja un pusdienoja, atpūtās un rotaļājās. Kad es viņus satiku, diena jau bija gandrīz galā un saule rietēja, tāpēc gan Smukainīši, gan es, devāmies pie miera. Un tad viņi man parādīja savu gulētiešanas deju.
            Kad ciematiņa Smukainīši bija pamodušies, es viņiem stāstīju, ka savās lauku mājās mani modina gaiļa dziesma. Izrādījās, ka mazajiem kukaiņiem patīk izzināt lielo dzīvo būtņu pasauli, tāpēc viņi parādīja, ko tie zina par mājputniem - vistām un gaiļiem. Tā nu bija sākusies brīnišķīga diena, kuru katrs pavadīja citādāk. Katram Smukainītim bija darāmi darbiņi, jāpaspēj gan mācīties, gan rotaļāties. Kamēr mazākie izzināja pasauli, lielākie bija ķērušies pie lieliem darbiem. Šajā mazajā kukaiņu ciematiņā Smukainīši dara dažādus darbiņus. Viņi ne tikai vāc barību un būvē sev mājiņu, viņi arī pin vīziņas un draudzējas ar kaķiem. Pati neticēju, kamēr neredzēju deju par Incīti runcīti."
           Mans stāsts par mazo jauko Smukainīšu ciematiņu, kurā dzīvo sīki, mazi kukainīši, jau gandrīz ir izstāstīts. Ceru, ka arī jūs sajutāt, cik šīs radībiņas ir mums svarīgas, jo dāvā prieku un smaidus pavisam vienkāršā veidā - vienkāršot esot! Mūsu deju koncerta izskaņā būs deja – „Viņš nes mums labu ziņu”. Kas tas tāds - viņš? To atļausim katram pašam izdomāt."
Deju pulciņa skolotāja Baiba Miķelsone
Paldies skolotājai Baibai Miķelsonei par jauki iestudēto kukainīšu Smukainīšu stāstu.
Direktore Irēna Frankoviča